Pavasaris Češmē
Marta pirmajā nedēļā (03.03.2024. līdz 09.03.2024.) mācību mobilitātes “Be.Bo.P. Erasmus+” ietvaros uz Turcijas pilsētu Češmi devās “meiteņu” komanda no Baldones vidusskolas – skolotājas Sanita Mežiniece un Indra Šmite un 11., 12. klases skolnieces Sofija Gucale, Luīze Robežniece, Enija Stangute, Liene Širmele, Sofija Matlahova un Ksenija Počepko.
Nedēļu ilgajā ceļojumā dalībnieces iesaistījās dažādos semināros un meistarklasēs, kas saistītas ar tādām jomām kā Turcijas kuģniecības vēsture, arheoloģija, kinematogrāfija, logo dizains un kulinārija, kā arī demonstrēja iepriekš sagatavotos mājasdarbus – etnogrāfisko deju “Cūkas driķos”, ko palīdzēja iestudēt deju skolotāja Biruta Putniņa, un video par latviešu civilizācijas attīstību, kas apskatīja gan nozīmīgākos notikumus Latvijas vēsturē, gan tautas kultūras sasniegumus.
Protams, ne visas dienas tika aizvadītas mācoties, organizatori bija sarūpējuši aizraujošu ekskursiju programmu, kas galvenokārt iepazīstināja ar turku kultūru, taču bija arī izņēmums – sengrieķu apmetne.
Otrdien, 5. martā, visi mobilitātes dalībnieki devās uz Izmiru, kas ir trešā lielākā pilsēta Turcijā apmēram stundas brauciena attālumā no Češmes, lai apmeklētu dažādas fakultātes Egejas universitātē un arī “Dokuz Eylül” universitātē, kur bija iespēja piedalīties mācībspēku sagatavotajos semināros un klausīties viņu stāstījumos, uzlabojot spēju strādāt komandā, kā arī komunicēt angļu valodā.
Trešdiena bija visdinamiskākā diena, jo maršrutu veidoja četri galvenie pieturpunkti, kuru apskatei tika atvēlēta visa diena no agra rīta līdz vēlam vakaram. Pirmā pietura – Jaunavas Marijas pēdējā dzīvesvieta. Mazā mājiņa, kas 19. gs. pasludināta par svētvietu un pārveidota par baznīcu, atrodas kalna virsotnē, kurā var nokļūt tikai pa stāvu serpentīnu. Šajā vietā bija baudāms klusums un miers, varēja vērot svētceļniekus no dažādām valstīm, arī aizdedzināt svecīti un nopirkt kādu suvenīru. Gids, kura izzinošā stāstījuma pavadībā notika ekskursija, dalībniekiem atklāja arī neparasto stāstu par to, kā māja tika atrasta.
Dažu kilometru attālumā no svētvietas atradās nākamā pieturvieta, kas bija sengrieķu pilsētas Efesas drupas. Lai izstaigātu šo grandiozi monumentālo vēstures pieminekli, bija nepieciešamas vismaz pāris stundas. Pilsētas teritorijā atrodas dzīvojamās mājas no senajiem laikiem, tempļi dažādām dievībām, bibliotēka, divi vareni amfiteātri un citi objekti, turpinās arī arheoloģiskie izrakumi, jo liela teritorijas daļa mūsdienās ir apslēpta pazemē. Efesa bija elpu aizraujošs piedzīvojums, ko papildināja lieliski laikapstākļi.
Turcijas rietumu daļā, kur norisinājās mobilitāte, ir izplatīta keramikas māksla, ar kuras amatniekiem bija iespēja satikties ceplī netālu no Selčukas. Tur pieredzējis podnieks skolēniem demonstrēja, kā strādāt ar virpu, lai izveidotu dažādas formas traukus, un ļāva ielūkoties cepļa kolekcijā, kurā atrodamas tumsā spīdošas gleznas no porcelāna. Šāda parādība skaidrojama ar mēnessakmens izmantojumu ražošanā. Pārsteidzošie iespaidi pamudināja daudzus iegādāties keramikas izstrādājumus un aizvest tos saviem tuviniekiem, atbalstot vietējos keramikas māksliniekus.
Ekskursija noslēdzās ar kalnu pilsētiņas Selčukas apmeklējumu – skolēniem tika atvēlēts brīvais laiks, lai pastaigātos un atpūstos no ilgā ceļa, iepirktos suvenīru veikalos, notiesātu turku saldējumu jeb “dondurmu” vai iedzertu turku kafiju, skatoties uz kalniem.
“Be.Bo.P. Erasmus+” bija viena no retajām mācību mobilitātēm, kuras laikā skolēni nedzīvoja viesu ģimenēs, bet gan viesnīcā, kas ļāva iepazīt pārējos dalībniekus ātrāk un tuvāk – daudzi vakariņoja kopā un piedalījās kopīgās aktivitātēs, piemēram, galda spēļu istabā vai termālajā kompleksā.
Dalībnieču pārdomas un atziņas par mācību mobilitāti:
Sofija Gucale: “Vislabāk man patika viesmīlīgie un atklātie turki, ar kuriem bija viegli saprasties un izveidot ciešu saikni, draudzību. Šie cilvēki lepojas ar savu zemi un labprāt dalās zināšanās par Turcijas vēsturi un kultūru, kas bija viens no aizraujošākajiem un vērtīgākajiem mācību mobilitātes aspektiem, jutos absolūti klātesoša un piederīga. Uzskatu, ka projekts ir izdevies, un vērtēju to atzinīgi – “Erasmus+” ir kā lieliska iespēja, tā arī izaicinājums pašam sev.”
Luīze Robežniece: “Turcijā man patika viss – ainavas, cilvēki, ēdiens, laipnā sabiedrība. Turcijā esot, iemācījos ļoti rūpēties par savu un apkārtējo drošību. Nākotnei noderēs iegūtā pieredze, pacietība, dzīves skola, ko apguvu tur. “Erasmus+” ir brīnišķīgs veids, kā iepazīt citu valstu kultūras, iegūt jaunus draugus, tas dod iespēju jauniešiem apceļot pasauli!”
Enija Stangute: “No šī “Erasmus+” ceļojuma uz Turciju ieguvu apzinīguma izjūtu, jo šis bija meiteņu brauciens un vajadzēja būt ļoti piesardzīgām un apdomīgām. Ļoti patika pilsēta Češme, kurā dzīvojām, bija skaisti skati uz jūru un kalniem, varēja iepazīt Turcijas dabu un kultūru. Šī programma bija laba, tomēr tā viena diena ar garajiem semināriem mani ne visai interesēja, bija brīži, kad bija ilga aizkavēšanās un jāgaida, taču kopumā brauciens bija izdevies!”
Liene Širmele: “Manuprāt, “Erasmus+” bija lielisks piedzīvojums, noteikti vēlētos braukt vēl un vēl. Visvairāk man patika senā grieķu pilsēta Efesa, Turcijas skaistā daba un kalni. Šajā braucienā iemācījos to, ka katrā valstī ir kaut kas pārsteidzošs un interesants, jo iepriekš man nešķita, ka Turcija mani spēs tik ļoti aizraut. Šajā braucienā tiešām mainījās skats uz dzīvi, jo katra diena bija ļoti pozitīva un izdevusies, kas iedvesmoja padarīt arī savu ikdienu dzīvespriecīgāku.”
Sofija Matlahova: “Šis “Erasmus+” brauciens bija neticami lielisks, tas deva tik daudz iespēju iepazīt jaunu valsti, jaunu kultūru, kas atvērās kā jauna pasaule. Es neticami iemīlēju turku cilvēkus, to, cik viņi bija draudzīgi un atvērti, mūždien smaidīja un nāca pretī jebkurā situācijā. Tāpat arī viņu daba bija sirreāla, kad devāmies braucienos, jutos kā pasakā – apkārt palmas, jūra, kalni, skaistas ēkas, un visa daba ziedēja. Pēc šī brauciena es nevaru sagaidīt savu nākamo tikšanos ar Turciju, šis brauciens bija vērts katru tur pavadīto mirkli.”
Ksenija Počepko: “Projekts uz Turciju deva jaunas zināšanas par citu kultūru, komunikācijas prasmes. Iepazīšanās ar dažādiem cilvēkiem no dažādām valstīm pavērsa skatu uz to, kā citi dzīvo, kādas ir viņu valsts tradīcijas. Piedaloties šajā projektā, ieguvu prasmi komunicēt ar cilvēkiem no dažādām valstīm, kas noderēs turpmāk nākotnē.”
